Vēsture

1806. gadā pirmo reizi Engures vēsturē latviešu tautības zemnieku un zvejnieku jaunā paaudze 16-18 gadu vecumā pulcējās “skolas istabā”, kuras veidotājs bija mācītājs J.Brands. Tā bija baznīcas (draudzes) skola (1806.-1899.), kurā mācījās lasīt, apguva katķismu (katehismu), bībeles stāstus un korāļu dziedāšanu.

Pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas Latvijā nodibinājās 10 jūrskolas.

Viena no šīm jūrskolām bija Engures jūrskola, kura dibināta 1875. gada 2. maijā, pēc 1867. gada jūrskolu likuma tā bija 1. (zemākās) kategorijas jūrskola. Pēc 1880. gada jūrskola bija 2. kategorijas jūrskola, bet pēc 1902. gada likuma tā pārstāja darboties kā profesionāla jūrskola un tika iekļauta sagatavošanas jūrskolu kategorijā. No 1875. – 1898. gadam jūrskolā mācījās 413 skolnieki. Engures jūrskola darbojās līdz 1. pasaules karam, 1915.gadā to evakuēja uz Krieviju. Jūrskola beidza eksistēt, tā palika pagasta īpašumā. Engures jūrskolas priekšnieks no 1877. – 1909. gadam bija Kārlis Zandbergs, viņa palīgs un speciālo priekšmetu skolotājs no 1883. – 1893. gadam bija Jānis Liepiņš. No 1904. gada un no 1906. – 1914. gadam Andrejs Lonfelds strādāja par skolotāju, bet kopš 1908. gada viņš pasniedza speciālos priekšmetus. No 1910. – 1915. gadam (līdz jūrskolas slēgšanai) šeit strādājis Valdemārs Alksnis. Vēl Engures jūrskolā strādājuši pazīstami pedagogi: M.Bergs, Dīlings, Eglītis, Šteinhards u.c. Šeit mācījušies un sekmīgi sagatavoti tālākai izglītībai pazīstami latviešu kuģu vadītāji: Vilis Gelbe, Andrejs Fišers, Miķelis Grīnbergs, Jānis un Meļķis Pūliņi u.c.

Engures mācītājmāja “Ērģelnieki”, uz kuru pārcēlās pagastskola 1897. gadā, jo nodega iepriekšējā skola, kura darbojās Ķesterciemā no 1861.- 1897. gadam.

1902. gadā atvēra jaunu pagastskolu, kuru vēlāk pārveidoja par sešgadīgu, septiņgadīgu un astoņgadīgu skolu. Interesants fakts, ka 1936.gadā pa šīs skolas logiem skatījies toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis. Šī skola pastāvēja līdz 1966. gadam.

1966. gada 1. septembrī Engures astoņgadīgās skolas kolektīvs atstāja savu veco, 1902. gadā celto skolas namu, lai turpinātu mācības jaunajā, arhitektes M. Staņas projektētajā jaunceltnē. Sākot ar 1976.gadu šī skola kļuva par augošu vidusskolu, kurā audzēkņi turpināja mācības līdz 1979.gadam, kad darbu uzsāka patreizējā vidusskola.

1979. gada 1. septembrī mācības sākās jaunajā Engures vidusskolā, kuras pamati likti 1976. gada 4. maijā. Šīs skolas 1.izlaiduma vadmotīvs:

“Un skolu atceries kā bāku,
Kas visam mūžam gaismu dod!”

Jau kopš 1976. gada vidusskolā, sākot ar 9.klasi, mācīja zvejniekus- matrožus, kuri, skolu beidzot, saņēma 2. klases matrožu apliecību. Kopš 1987. gada 1. septembra skolā tika atvērtas jūrnieku klases, kurās bija iespējams apgūt stūrmaņa specialitāti uz kuģiem līdz 200 bruto tonnām, bet kopš 1996.gada Engures jūrskola sagatavoja kuģu stūrmaņus uz kuģiem līdz 500 bruto tonnām. Šeit jūrskolas audzēkņi  ieguva vidējo izglītību un pēc skolas beigšanas varēja turpināt mācības augstākajās mācību iestādēs: Liepājas Jūrskolas koledžā un Latvijas Jūras akadēmijā. No 1993. gada līdz 2009.gadam Engures jūrskola bija  Latvijas Jūras akadēmijas pakļautībā, šajos gados to beiguši daudzi Engures jūrskolas audzēkņi. Viņi strādā uz kuģiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Cienījamie absolventi un skolotāji! Lūdzu iesūtiet savas skolas laika vēsturiskās
bildes (ar pievienotu komentāru):
engure@edu.apollo.lv vai vidusskola@engure.lv

SKOLAS DIREKTORA VIETNIEKI MĀCĪBU DARBĀ: