Engures ezers

Tas ir mūsu republikas visbagātākais un visinteresantākais ūdensputnu ezers. Engures ezera Dabas Parks tika izveidots 1998.gadā, kaut gan šīs teritorijas vēsture, kā dabas aizsargājamai teritorijai (ornitoloģiskam rezervātam), iesākās 1957.gada 24.aprīlī.
Kopš 1989.gada šī teritorija iekļauta Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā un kopš 1995.gada tā ir iekļauta Ramsaras konvencijā.
Kopš 1958.gada Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Engures ornitoloģijas pētniecības centrā tiek veikts ūdensputnu populāciju monitorings, ūdensputnu populāciju ekoloģijas pētīšana, ūdensputnu dabiskās vides saglabāšana un atjaunošana.
Engures ezera putnu dažādība ir piesaistījusi lielu uzmanību. Dabas tūristi šeit var aplūkot daudzas putnu un augu sugas, kuras vairākumā Rietumeiropas valstu ir kļuvušas ļoti retas vai ir izzudušas pilnīgi.
Engures ezerā un apkārtnes mežos ligzdo ap 180 putnu sugu, tā salās un niedrājos dzīvo retas un apdraudētas putnu sugas, kas ierakstītas Sarkanajā Grāmatā: jūras ērglis, ūpis, grieze, dzērves u.c.
Galvenā pētītā putnu grupa – dažādu sugu pīles, to starpā, īpaši 3 sugas – cekulpīle, platknābis un brūnkaklis, kuru gredzenošana tiek veikta ik gadus kopš 1960.gada. 1960.gadā apgredzenoti ap 88500 tikko šķīlušos pīlēnu un 11500 lauču mazuļu. Latvijas ornitologiem 50.gadu beigās izdevās atrisināt pīlēnu gredzenošanas problēmu, jo parastie gredzeni pīlēnu gredzenošanai neder, tie ir par lielu. Pīlēnu gredzenu plāksnītēm jābūt šaurākām, gredzeniem jābūt izlocītiem pēc pieauguša putna kājas formas un izmēriem, izklātiem ar mīkstu plastiskas masas oderi, kas neļauj gredzenam nokrist un kājai augot, izdilst. Šādi gredzeni kājas nebojā un putnam der arī tad, kad tas jau ir pieaudzis. Jaunizstrādātā metode ļāvusi no 1960. – 1995.gadam apgredzenot 84658 pīlēnus, bet sezonā apgredzeno 4000 dažādu sugu pīļu. Šāda tipa gredzenus lieto ornitologi Kanādā, ASV, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā.
Nopietnākā problēma Engures ezera ūdensputniem ir Amerikas ūdeles un jenotsuņi, tie uzbrūk galvenokārt pieaugušiem putniem, apkožot tos ligzdās. Ik gadus ūdensputnu ligzdošanas sezonā ezera centrālajā daļā mums izdevies noķert 10 – 15 pieaugušas Amerikas ūdeles. Jenotsuņu skaitu var sekmīgi ierobežot, medījot tos ar piemērotiem suņiem.
Otrā problēma ir novērst un ierobežot ezeru un tā piekrasti no aizaugšanas ar šaurlapu vilkvālītēm, grīsli, niedrēm. Šajā sakarā sadarbībā ar Zviedrijas Pasaules dabas fonda nodaļu top projekts savvaļas govju izmitināšanai piekrastes pļavās.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, esam labāk iekārtojušies un ezers tiek kompleksāk pētīts. Pagājušajā gadā 1 km attālumā no ornitologu bāzes uzcelts vēl viens putnu novērošanas tornis. Darbu un materiālus kopīgi uz pusēm apmaksājis Latvijas Vides aizsardzības fonds un pasaules mednieku organizācija – Wetland International. Šis tornis izmaksājis 4000 Ls. Šajā vasarā pie mums ciemojās 16 zviedru tūristi no Gotlandes salas. Bieži viesi ir Čehijas un Francijas pīļu pētnieki, divas sezonas pie mums strādāja pētnieks no ASV.
Informāciju par Engures ezera ornitoloģisko liegumu sniedza tā vadītājs Juris Kuzubiernis