1824. gada 21. februārī. Otrajā dienā pēc jaunā gada, kad jau vakars metās, liels vējš uz mūsu pusi cēlās, kas uz nakti tik varens tapa, ka tāds pie mums vēl nav redzēts un dzirdēts. Pirmo nakti un dienu tik spēcīgs pūtis, un tikai trešajā dienā mitējies. Dievs zvejniekiem dzīvību žēlojis, un neviens jūrā nav devies. Taču gar Engures draudzes stranti ap 30 zvejas laivām saplosītas bijušas, bet citas pa jūru kaut kur aizdzītas. Pat miroņus viļņi nav likuši mierā, jo pie baznīcas ap 200 soļu liels gabals no kapsētas norauts un ienests jūrā.
