1823. gadā Engurē, aku rokot, atrada vecu sīku naudu – Rīgas šiliņus, sarūsējušus, svarā ap 2 stopiem. Izrādās, pirms kādiem 300 gadiem kāds zvejnieks šo savu mantu, kas bijusi varen reta nauda, noracis un nekādu labumu no tās nav dabūjis.
Bieži dzirdam, ka atrasta aprakta nauda. Tie, kas to norakuši, paši miruši, un viņu radiniekiem nekāds labums no tās nav bijis. Bet vai tad ir muļķība zemē savu naudu ielikt? Pirms 300 gadiem ar tik lielu šiliņu daudzumu, kas tagad neko neģeld, sev un saviem bērniem varēja daudz ko nopirkt. Tiem, kas šiliņus atrada, bija liels prieks, bet labuma nekāda.
