1829. gada 17. janvārī. Stipra salna, cieta ziema ar sniegu otrajā Adventē mūsu jūrmalā atnāca, un lielais jūras klajums balts vien bija. Arīdzen zveja mūsu pusē zvejniekiem nav nesusi svētību. Oktobra mēnesī viens Brēmeru kuģis ar tabaku, cukuru un rīsiem, vīnu pielādēts, starp Upesgrīvu un Mērsragu uz sēkļa uzdzīts un uz vienu sānu apmeties. Uz Engures ezera arī liela nelaime notika. Ledus jau bija stipri sasalis, un zvejnieki pa virsu strādāja. Trīs vīri un viena sieviete vakarā, braukdami uz mājām, uzbrauca uz vietas, kur ledus bija paplāns. Visi iekrita zem ledus. Vienīgi sievietei izdevās uz cietāka ledus gabala nokļūt, bet vīri nogrimuši dziļumā. Tā beidzās tas gads mūsu vidū ar lielām raizēm un atraitņu un bāreņu rūgtām asarām.
